AIIČČČ

Esmu nonākusi pie tāda slēdziena, ka esmu nenormāli slinka rakstītāja :D bet, ko lai dara, ja man nav laika iegriezties atru dienu šajā portālā, nu diezgan daudz arī noslinkoju, jo pat dažreiz pat vairākus mēnešus šeit neparādos! :D

Man dzīvē viss it kā ir puslīdz normāli, drīz sāksies velo sezona, man šogad kkā irt bail, jo neesmu īstajā kondīcijā, vēl joprojām nespēju saņemties un atgūt sevi un savus spēkus.. Bet ceru, ka viss būs ok, jo visu ziemu esmu kārtīgi trenējusies, tagad katru dienu braucu ārā, vācu km.. vienīgi šobrīd esmu apslimusi, trakais pavasara vējš mani ir novājinājis vēl vairāk..

Pateicoties dažiem ļoti mīļiem un nozīmīgiem cilvēkiem esmu daļēji pārvarējusi savu depresiju..nez kā viss būtu, ja man nebūtu visu laiku bijis kāds ļoti īpaš cilvēks.. :O

Gaidu vasaru, pirmie pavasara saules stari jau sāk padarīt visu gaišāku un mīļāku :) gribas vairāk smaidīt, priecāties par dzīvi.. šodien ārā šķiet tik superīga diena, saulīte, vējš ar vairs nav tik stiprs kā vakar.. tas pierāda, ka pēc aukstā, drēgnā vienmēr nāk kkas jauks un skaists. :)

Tiko noklausījos A. Kiviča dziesmu, kā cilvēks man viņš nepatīk, bet viņa dziesmas vārdi man visu laiku skan galvā un liek domāt-

Pastāsti, ko vēlētos Tu..
Uz vienu dienu, ja varētu..
Iemīlēt kādu vai pazemot..
Aizmirst mani vai nepiedot..
Apmuļķot visus vai nerunāt..
Radīt kaut ko vai sabradāt..
Apšaubīt visu vai ieklausīties..
Būt nelaimīgam vai iemīlēties..

Pastāsti, ko vēlies Tu..
Uz vienu dienu, ja varētu..
Vienu dienu izdzīvot tā..
It kā tā būtu Tev pēdējā..
It kā tā būtu..

Es tā vēlētos vienu dienu izdzīvot tā kā pagājušajā vasarā, tad, kad es biju Austrijā, tā pietrūkst, tā bija tik skaista un emocijām bagāta nedēļa.. Nekad nespēju iedomāties, ka tā mums bija pēdējā kopīgi pavadītā nedēļa, tapēc jau tā laikam bija tik aizraujoša un neatkāktojama, vienmēr atmiņā paliekoša..

Pati skaistākā..

Beļdžija ;D

Hei, pagājis atkla kāds laiciņš kamēr šeit neesmu bijusi :) Šodien atbraucu mājās no Beļģijas, diezgan jautrs pasākums. 5dien aizlidojām, gandrīz nokavējām lidmašīnu, Henrijam bija pieteikts kārtīgi, lai nepabrauc garām ceļam, kurš ved uz lidostu, BIG MAC novērsa uzmanību un pa ceļu tika aizmirsts :D  Braucām līdz viaduktam vairākus km, lai varētu apgriezties, tad atkal pašāvām garām vajadzīgajam ceļam. panika- 30min līdz vārtu slēgšanai lidostā :D :O Atpakaļ gaitā pretējā virzienā pārsimts metrus un bijām uz īstā ceļa :D Nonācām lidostā laikā :)) Lidojums puslīdz normāls, bet kādas 20min pirms nosēšanās sākās baigais vē'jš, man palika tik sūdīgi ... :D bet to ar pārdzīvoju  :D Ar Kristu nonācām lidostā un bija jāgaida Arvis vismaz 2h, devāmies ar somām uz plecien uz tuvāko benzīntanku pēc kkā dzerama, ceļš vnk tik smieklīgs likās.. [sīkāk nekomentēšu] :D Pēc tam apmēram 1,5h sēdējām lidostā, pētijām cilvēkus un smējāmies :D
6dien sacensības- GVA- GAZET VAN ANTVERPEN, pirms strta jau jutu, ka nebūs labi, saņēmos un braucu, visu laiku tāda dīvaina sajūta, kkā negāja, bet pēc finiša secināju, ka man visu laiku priekšējam ratam excentrs bijis vaļā :O Nekas labs nesanāca, gan nākamo reiz būs labāk :)
7dien skatijāmies Krista sacensības, ļoti interesanti pavērot no malas, kā profi brauc..
kopumā braucien sizdevies, gaidu nākamo 5dienu- nākamais brauciens uz Beļdžiju ;D

Ziemāāā

Šodien bijo pirmo reiz šogad ārā ar riteni. Tik superīgi likās.. Pēc nez cik stundām katru dienu uz ruļļa izejot ārā laiks tik ātri paskrēja, nobraucu mazo Cempu aplīti- 30km, vasarā šis aplis liekas tik garlaicīgs, apnicīgs, bet šodien tik foršs, svaigais gaiss, baltie lauki.. apledojušais ceļš dažās vietās bija diezgan bīstams un saspringsts, bet man patika, ar nepacietību gaidu nākamo reizi, kad tikšu ārā..:) Nedaudz nosala roku un kāju pirkstiņi :)




         
                                                                                                
Vakardiena!


Vakar bija tāds nogurums, ap 19:30 apsēdos gultā un atlūzu.. Ap pusē vieniem naktī pamodos, jo sala, paņēmu segu un atkal aizmigu, no rīta māsa stāstīja, ka mans kaķis naktī esot taisījis trobeli un viņa esot atnākusi un izlaidusi ārā, neko nedzirdēju- gulēju :D vēl mamma bija man atnākusi izslēgt gaismu, neko tādu ar neatceros.. Kārtīgs miegs! :D

Zebra - melna vai balta ?

Divas zebras satiekas-

Pirmā: Sveiks, man Tev ir jautājums!
Otrā: Kāds tas ir?
Pirmā:Vai esmu balts ar melnām svītrām vai otrādi?
Otrā: Hmm labs jautājums, man šķiet, ka Tev ir jāpalūdz Dievs un jāpajautā viņam..
Pirmā: Labi, pamēģināšu... Mīļo Dieviņ. Es ļoti gribu zināt vai esmu balts ar melnām svītrām, vai melns ar baltām svītrām?
Dievs: Tu esi tas, kas Tu esi un kāds Tu sevi redzi, un kādu Tevi citi redz..
Pēs laika abas zebras satiekas-
Otrā zebra jautā: Nu.. pajautāji?
Pirmā:Jā, bet es vēl jo projām esmu apjucis.. Viss, ko man Dievs teica bija- Tu esi tas, kas Tu esi un kāds Tu sevi redzi, un kādu Tevi citi redz..
Otrā: Tad jau noteikti Tu esi balts.
Pirmā:Kāpēc Tu tā domā?
Otrā:Saproti, ja Tu būtu melns Tu nelūgtu Dievu, tikai tāds kā Tu spēj to izdarīt, Tu esi balts!

ŠIS DIALOGS MAN LIKA AR PADOMĀT, KĀDA TAD ĪSTI IR ZEBRA.. :)
zEBRA IR TĀDA PATI KĀ DZĪVE- BALTA-MELNA- BALTA-MELNA...

Mums katram ir doti sapņi, lai tos īstenotu!!!

Nav cilvēku, kuriem nebūtu sapņi, kāds sapņo par laimīgu, bezrūpīgu dzīvi, kāds cits par jaunu auto vai slavu, kāds par popularitāti, cits par bagātību, mīlestību, cik cilvēku tika sapņi!!!

Man protams arī ir sapņi, daži uz kuriem es tiecos un centīšos tos īstenot, bet kāds sapnis palik nepiepildīts! Šo sapni es izsapņošu savās domās, es varu darīt vienalga, ko un kā, bet to neizdosies īstenot! Varbūt tas piepildīsies, bet ne šajā saulē! Sapnis satikt cilvēku, kuru tik ļoti mīlu, kurš tik ļoti pietrūkst!Tā cilvēka smaids, klātbūtne, smiekli, pozitīvisms!

            Bet mani mierina doma, ka tas viss, kas ir bijis būs manā sirdī un vienmēr tur paliks.. visas atmiņas, piedzīvojumi, smiekli, ilgās sarunas, dullās idejas, mūsu draudzība..

            Kad domāju par savu mīluli, man nekad prātā nenāk nekas negatīvs, neko tādu nespēju iedomāties, mums nekad nav bijuši strīdi vai nesaskaņas, mēs sapratāmies ideāli, ar nevienu citu cilvēku man nekad nav bijušas tādas attiecības, tikai draudzība un pozitīvisms..

Mīlu Tevi Lindiņ un vienmēr Tevi mīlēšu, Tev vienmēr būs īpaša vieta manā sirdī!!!

Jauns gads, jaunas domas, jaunas apņemšanās :)

Tik ilgi neesmu atkal šeit iegriezusies :O  Nav bijis laika...
Dzīvē viss kārtībā puslīdz kārtībā, daudzas domas neliek mieru, bet cenšos ar visu aprast un pieņemt- viss notiek tā kā tam jānotiek.. Janvāra vidū bija diezgan grūti, jo Linducim bija 15. Dzimšanas diena.. tik briesmīgi, ka vairs neesam kopā.. Linda tgd ir kkur citur, jācer, ka viņa šobrīd ir kopā ar Andri, jaunā pasaulē ar jaunām idejām.. :)
MĪLU TEVI LINDIŅ, MAN TEVIS PIETRŪKTS, B ET GAN JAU MĒS ATKAL KAUT KAD BŪSIM KOPĀ UN VISS BŪS KĀ AGRĀK..

 Bet tā viss pārējais dzīvē ir forši, skolā pirmās atzīmes labas, ar treniņiem ar var iztikt, tikai veselība šobrīd nav labākā..
Daudz laiku pavadu ar viņu  :*

Patīk šī ziema- tika daudz sniega.. var kārtīgi ar lāpstu pastrādāt :))

Vēl mums ir jauna tradīcija ar Henri- iet uz Čili picu, paņemt lielo ģimenes picu [50 cm], sēdēt, runāties un mocīties ar pēdējiem picas gabaliņiem .. :D Par daudz..

Viss būtu tik ideāli, bet pietrūkst..

Neko netaupi īpašam gadījumam, katra diena, kuru tu nodzīvo, ir īpašs gadījums!!!
 Jo var gadīties tā, ka mēs šo īpašo gadījumu nemaz nesagaidam..

čau ;D

Atkal pagājis nežēlīgi ilgs laiks, kopš neesmu šeit iegriezusies! Nav bijis laika..
Biju Holandē uz nakts sacensībām, ineteresanta trase, kkas jauns un nebijis, diemžēl nekādi rezultāti nebija slimības dēļ.. Jutos nedaudz vīlusies, jo uz Honaldi braucāma ar busu, 30h pavadītas mašīnā un galā nekas nesanca!!

Pēc tam uz divām dienām atbraucām uz māju un atkal prom uz Beļģiju, Vāciju! Pirmās sacensības iekrita 31oktobrī, manā dzimšanas dienā, biju ļoti apbēdināta jau no paša rīta, nevarēju saņemties, jo visu laiku domāju pa savu iepriekšējo Dzimšanas dienu..:( Trase bija laba, daudz smiltis, divi lieli nobraucieni, viens ļoti liels smilšains kalns, kur'ajānes ritenis augšā.. Otrā dienā mums bija dubļu sacensības, personīgi man ļoti patika, bet neko īsti nevarēju izdarīt, jo mums katram ir tikai viens ritenis, daudz dubļi un nav, ko trasē nomainīt..
7.novembrī bija EČ Vācijā, pa ilgiem laikiem bija satraukums no paša rīta, gribēju labi nobraukt un uzskatu, ka to izdarīju, protams rezultāti nav nekādi, bet esmu apmierināta, sapratu, ka varu atkal sevi piespiest, kaut jau kādu laiku man likās, ka nevaru sev neko izdarīt..:D

Uzskatu, ka šīs divas nedēļas, ko pavadījām prom bija ideāli pavadīts laiks, nebija ne par ko jādomā- skolu! Daudz smējāmies, spēlējām kārtis, protams čitojām:D Kā lija teiktu: maģiskajam trīniekam (man, Lijai, Kristam) nav komandas darbs karšu spēlē, visu laiku ar mums atgadījās visādi smiklīgi atgadījumi- makaroni ar čilī, nemaz jau nededzināja, aizmirsām samaksāt par picu (ups), gadījās kko salauzt un sagāzt, bet tas jau normāli :D:D:D  Laba kompānija, draugi, ritenis, nekas vairāk jau mums nebija vajadzīgs.. Tgd sēžu mājās un domāju, ka man patiesībā tas viss atkal sāk pietrūkt, patīk atrasties dažādās vidēs.. Ceru, ka 20novembrī brauksim atkal.. skolā daudz iekavēts, bet tas nekas, tikšu ar visu galā!!! :)